Nosapņoju, ka meklēju dārgumus, lai apprecētu bagāta tirgoņa meitu, kurš nebija gatavs viņu atdot plikadīdam. Lai atrastu bagātības, nācās rāpties pa apsnigušām nogāzēm, pārtikt no visādiem draņķiem. Kad uznāca vētra, iziet ārā no patvēruma nebija iespējams. Bet tas sastāvēja no vienas vienīgas istabas. Galu galā turpat gan gulējām, gan ēdām, gan diršām tieši uz grīdas (spaiņu nebija). Kakas tur bija palikušas vēl no iepriekšējiem iemītniekiem – vai nu viņi vienkārši bija riktīgi sušķi, vai arī nonāca tādā pašā situācijā kā mēs.
Par laimi, mēs atgriezāmies dzīvi, lai gan nekļuvām bagāti. Tomēr tirgonis bija gatavs gaidīt. Viņa villa bija izvietota tā, ka ieeja atradās tirgū. Šis bazārs bija tāda tipa, ka ir jumts, bet nav sienu, tas ir, būtībā iela.
Es iegāju pie viņa, jo ļoti gribēju uz tualeti (dīvaini, ka ne tāpēc, lai satiktu savu iecerēto). Tā nebija problēma, bet, tiklīdz es norāvu ūdeni, tirgmanis noburkšķēja, ka pierakstīs iztērēto ūdeni uz mana rēķina. Es, protams, galīgi apstulbu, bet noklusēju. Galu galā mans mērķis ir apprecēties nevis ar viņu, bet ar viņa meitu, turklāt dabūšu arī pūru.
Viss vēl priekšā.
Vai šis sapnis nozīmē, ka vēl neesmu izgājis anālo fāzi pēc Freida? Ka man gribas, lai man būtu ļoti daudz naudas, lai gan it kā jau tāpat pietiek? Vai arī to, ka man noteikti biežāk jāver vaļā Tinderis?
Jums lemt.